Phubbing atklāts: kā mīļoto ignorēšana savu telefonu dēļ kaitē attiecībām un ko jūs varat darīt, lai to novērstu

• Kas ir phubbing? Definīcija un izcelsme
• Phubbing psiholoģija: kāpēc mēs to darām
• Phubbing sociālās un emocionālās sekas
• Phubbing romantiskajās attiecībās: pieaugošs drauds
• Phubbing darbā un draudzībā: uzticības un produktivitātes graušana
• Digitālā etiķete: kā atpazīt un novērst phubbing
• Stratēģijas, kā atjaunot saikni: phubbing pārvarēšana ikdienā
• Nākotne sociālajai mijiedarbībai viedtālruņu apsēstajā pasaulē
• Aviņi un atsauces

Kas ir phubbing? Definīcija un izcelsme

Phubbing ir vārdu “phone” (tālrunis) un “snubbing” (ignorēšana) apvienojums, kas apraksta darbību ignorēt kādu sociālā vidē, koncentrējoties uz savu viedtālruni. Šis termins pirmo reizi tika izveidots 2012. gadā kā daļa no kampaņas, ko rīkoja Makvārī universitāte Austrālijā, lai izceltu pieaugošo sociālo problēmu, kas ir mobilā telefona novēršana. Kampaņas ietvaros piedalījās lingvisti un reklāmas profesionāļi, kuri vēlējās dot nosaukumu šai arvien izplatītākajai uzvedībai, kas vēl nebija oficiāli atzīta sociālajā diskursā.

Phubbing izcelsme ir cieši saistīta ar viedtālruņu un mobilā interneta ātro izplatību 21. gadsimta sākumā. Laikā, kad mobilie ierīces kļuva aizvien būtiskākas ikdienas dzīvē, to lietošana sāka ierobežot tiešās mijiedarbības, izraisot smalkas, bet nozīmīgas izmaiņas sociālajās normās. Pēc tam pētnieki ir identificējuši phubbing kā uzvedību, kas var graut starppersonu attiecību kvalitāti, samazināt empātiju un veicināt sociālās izslēgšanas sajūtas starp tiem, kas tiek ignorēti. Šī parādība ir piesaistījusi psihologu un sociologu uzmanību, kuri pētī tās ietekmi uz komunikācijas modeļiem un sociālo labklājību (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Mūsdienās phubbing tiek atzīts kā plaši izplatīta sociāla problēma, kas rosina diskusijas par digitālo etiķeti un apzinīgas ierīču lietošanas nozīmi veselīgu attiecību uzturēšanā. Tās definīcija un izcelsme norāda uz nepieciešamību pēc lielāka izpratnes par to, kā tehnoloģijas veido cilvēku mijiedarbību.

Phubbing psiholoģija: kāpēc mēs to darām

Phubbing, ignorējot kādu sociālā vidē, koncentrējoties uz savu viedtālruni, ir saistīts ar sarežģītu psiholoģisko faktoru mijiedarbību. Viens no galvenajiem iemesliem ir jēdziens Bailes zaudēt kaut ko svarīgu (FOMO), kad indivīdi jūtas spiesti palikt nemitīgi informēti par tiešsaistes mijiedarbībām, baidoties, ka viņi varētu pazaudēt svarīgu sociālo informāciju vai notikumus. Šī trauksme var pārsniegt tūlītējo sociālo kontekstu, izraisot ieradumu regulāri pārbaudīt telefonu pat tiešās sarunās (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Vēl viens psiholoģiskais faktors ir atlīdzības sistēma, kas saistīta ar viedtālruņu lietošanu. Paziņojumi, ziņojumi un sociālo mediju mijiedarbības izraisa dopamīna izdalīšanos, nostiprinot uzvedību un padarot grūti pretoties ierīces pārbaudīšanai. Tas rada tūlītējās gandarījuma ciklu, kas var būt pievilcīgāks nekā klātienes mijiedarbība, it īpaši, ja šīs mijiedarbības tiek uztvertas kā mazāk stimulējošas (Nacionālais psihiskās veselības institūts).

Turklāt phubbing var būt mehānisms sociālās trauksmes vai diskomforta pārvarēšanai. Dažiem cilvēkiem atkāpšanās digitālajā pasaulē nodrošina kontroli un iespēju izvairīties no potenciāli neērtiem vai stresa izraisošiem sociālajiem situācijām. Laika gaitā šī izvairīšanās var kļūt par ieradumu, turpinot graut reālo attiecību kvalitāti (Psiholoģijas zinātnes asociācija).

Šo psiholoģisko faktoru izpratne ir būtiska stratēģiju attīstīšanai, lai mazinātu phubbing un veicinātu veselīgākas un aktīvākas sociālās mijiedarbības.

Phubbing sociālās un emocionālās sekas

Phubbing, ignorējot kādu sociālā vidē, koncentrējoties uz viedtālruni, ir radījis ievērojamas sociālas un emocionālas sekas, kas pārsniedz vienkāršu ne pieklājību. Pētniecība norāda, ka phubbing var graut starppersonu attiecību kvalitāti, radot izslēgšanas sajūtu, samazinātu attiecību apmierinātību un mazinātu emocionālo saikni starp indivīdiem. Piemēram, pētījumi ir parādījuši, ka indivīdi, kuri izjūt phubbing no saviem partneriem, ziņo par zemākiem attiecību apmierinātības līmeņiem un pastiprinātām greizsirdības un nenoteiktības sajūtām (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Plašāk sociālā līmenī phubbing var izjaukt grupu dinamiku un traucēt efektīvu komunikāciju. Kad viens vai vairāki grupas dalībnieki piedalās phubbing, tas var radīt sociālas izolācijas sajūtu tiem, kas tiek ignorēti, samazinot grupas saliedētību un uzticību. Šī uzvedība var arī veicināt savstarpējā phubbing ciklu, kur indivīdi, reaģējot uz ignorēšanu, arī pievērsas ierīcēm, tādējādi vēl vairāk vājinot sociālās saites (Elsevier).

Emocionāli tie, kas tiek phubbed, bieži izjūt negatīvas emocijas, piemēram, skumjas, dusmas un noraidījumu. Laika gaitā atkārtota pakļauts phubbing var novest pie paaugstināta stresa un pat depresijas simptomiem, īpaši starp indivīdiem, kuri piešķir lielu nozīmi klātienes mijiedarbībai (Taylor & Francis Online). Šie atklājumi uzsver apzinīgas ierīču lietošanas nozīmi un nepieciešamību pēc sociālām normām, kas prioritizē klātienes iesaisti, lai uzturētu veselīgas attiecības un emocionālo labklājību.

Phubbing romantiskajās attiecībās: pieaugošs drauds

Phubbing — partnera ignorēšana, dodot priekšroku viedtālrunim — ir kļuvis par ievērojamu draudu romantisko attiecību kvalitātei un stabilitātei. Neseni pētījumi norāda, ka biežas phubbing uzvedības var mazināt attiecību apmierinātību, veicināt nolaidības sajūtu un palielināt konfliktus starp partneriem. Kad viens partneris nepārtraukti priorizē savu ierīci pār klātienes mijiedarbību, otrs var piedzīvot samazinātu emocionālo savienību un justies mazāk cienīts vai ieinteresēts, kas var graut uzticību un tuvību. Pētījumi ir parādījuši, ka pat īsas phubbing epizodes var izsaukt negatīvas emocionālas reakcijas, piemēram, greizsirdību un nenoteiktību, radot apmierinātības un atkāpšanās ciklu (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Phubbing ietekme nav ierobežota tikai uz mirkļa neapmierinātību; laika gaitā tā var veicināt ilgtermiņa attiecību ciešanas. Partneri, kas jūtas “phubbed”, ir vairāk tendēti ziņot par zemākiem attiecību apmierinātības līmeņiem un augstākām depresijas simptomu pakāpēm (Elsevier). Turklāt phubbing var traucēt veselīgu komunikācijas modeļu attīstību, jo pāri var izvairīties no nozīmīgām sarunām vai konflikta risināšanas, dodot priekšroku digitālajiem traucējumiem. Šī pieaugošā parādība ir īpaši satraucoša laikmetā, kad digitālā savienojamība ir visuresoša, padarot aizvien grūtāk pāriem noteikt robežas ap ierīču lietošanu. Phubbing risināšana prasa apzinātu piepūli no abiem partneriem, lai prioritizētu klātienes iesaisti un veicinātu savstarpējo cieņu un uzmanību attiecībās (Psiholoģijas zinātnes asociācija).

Phubbing darbā un draudzībā: uzticības un produktivitātes graušana

Phubbing — ignorējot kādu sociālā vidē, koncentrējoties uz viedtālruni — ir ievērojamas sekas gan profesionālajās, gan personīgajās attiecībās. Darbā phubbing var graut uzticību starp kolēģiem un izjaukt komandas saliedētību. Kad darbinieki vai vadītāji piedalās phubbing sanāksmēs vai sadarbības uzdevumos, tas norāda uz cieņas un uzmanības trūkumu, kas var samazināt morāli un apgrūtināt atklātu komunikāciju. Pētniecība norāda, ka uztvertais phubbing darbā ir saistīts ar zemāku darba apmierinātību un samazinātu organizatorisko apņemšanos, kas galu galā ietekmē produktivitāti un darbinieku noturību (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Draudzībā phubbing var būt tikpat kaitīgs. Draugi, kuri jūtas ignorēti vai nenovērtēti sakarā ar pavadītā telefona lietošanu, var piedzīvot samazinātu attiecību apmierinātību un uzticību. Laika gaitā atkārtoti phubbing gadījumi var radīt sociālas izolācijas un nepatikas sajūtas, vājinot emocionālās saites, kas uztur draudzības. Pētījumi ir parādījuši, ka pat īsas phubbing epizodes var novest pie negatīvām emocionālām reakcijām un sajūtas, ka esi mazāk nozīmīgs (Britu psiholoģijas biedrība).

Gan darbā, gan draugu lokā ieraduma lietošana viedtālruņu dēļ uz klātienes mijiedarbības rēķina grauj uzticības un savstarpējas cieņas pamatu. Phubbing risināšana prasa apzinātas pūles, lai noteiktu robežas ap ierīču lietošanu un prioritizētu klātienes iesaisti, veicinot veselīgākas un produktīvākas attiecības visās dzīves jomās.

Digitālā etiķete: kā atpazīt un novērst phubbing

Digitālā etiķete, vai “netiquette,” ir kļuvusi arvien svarīgāka, jo mobilie ierīces ienāk ikdienas dzīvē. Phubbing — kāda ignorēšana sociālā vidē, koncentrējoties uz viedtālruni — var graut attiecības un radīt izslēgšanas sajūtu. Phubbing atpazīšana ir pirmais solis, lai to novērstu. Bieži redzamie signāli ietver atkārtotu telefona pārbaudi sarunās, reakciju uz paziņojumiem sarunu vidū vai ierīces novietošanu uz galda kā pastāvīgu traucējumu. Šas uzvedības norāda uz to, ka ierīce tiek prioritizēta pār klātienes sabiedrību, kas var graut uzticību un tuvību gan personīgās, gan profesionālās attiecībās.

Phubbing novēršana prasa apzinātu piepūli un skaidru robežu noteikšanu. Eksperti iesaka ieviest ierīču brīvas zonas vai laikus, piemēram, ēdienreizēs vai sanāksmēs, lai veicinātu patiesu mijiedarbību. Atklāta komunikācija par gaidām attiecībā uz telefona lietošanu var arī palīdzēt; piemēram, vienojoties ar draugiem vai kolēģiem par ierīču izslēgšanu svarīgu sarunu laikā. Turklāt pašapziņas praktizēšana, piemēram, pamanot vēlmi pārbaudīt telefonu un apzināti to ignorējot, var pakāpeniski samazināt phubbing ieradumus. Organizācijas, piemēram, Psiholoģijas zinātnes asociācija, uzsver, ka cienīgas digitālās uzvedības modelēšana veicina citu līdzīgu rīcību, radot uzmanīgāku un saistītu vidi.

Galu galā phubbing atpazīšana un novēršana ir par vērtību, ko piešķiram apkārtējiem cilvēkiem. Prioritizējot klātienes mijiedarbību un nosakot apzinīgas robežas attiecībā uz tehnoloģijām, indivīdi var uzturēt digitālo etiķeti un nostiprināt savas sociālās saites. Turpmākai vadībai resursi no Pew Research Center piedāvā ieskatus par digitālo uzvedību un tās ietekmi uz mūsdienu attiecībām.

Stratēģijas, kā atjaunot saikni: phubbing pārvarēšana ikdienā

Phubbing pārvarēšana — ieraduma ignorēšana kāda cilvēka labad, dodot priekšroku mobilai ierīcei — prasa apzinātas stratēģijas, lai atjaunotu patiesas klātienes saiknes. Viens efektīvs veids ir noteikt ierīču brīvas zonas vai laikus, piemēram, ēdienreižu laikā vai ģimenes sanāksmēs, lai veicinātu netraucētu mijiedarbību. Pētījumi norāda, ka pat viedtālruņa klātbūtne var samazināt sarunu kvalitāti, tādējādi šīs robežas ir būtiskas nozīmīgai mijiedarbībai (Amerikas Psiholoģijas asociācija).

Atklāta komunikācija par phubbing ietekmi arī ir svarīga. Diskusijas par to, kā ierīču lietošana ietekmē attiecības, var veicināt savstarpēju sapratni un kopīgu apņemšanos mainīties. Pāri un ģimenes var gūt labumu, nosakot kopīgus mērķus, piemēram, ierobežojot ekrāna laiku vai izmantojot lietotnes, kas izseko un samazina telefona lietošanu (Slimību kontroles un profilakses centri).

Apzinīguma prakses var vēl vairāk palīdzēt indivīdiem apzināties savus telefona ieradumus un kairinātājus, kas noved pie phubbing. Tehnikas, piemēram, apstāšanās pirms sasniegšanas uz ierīci vai apzināta izvēle iesaistīties ar klātesošajiem, var pamazām mainīt uzvedību. Turklāt prioritizējot offline aktivitātes — kādas kopīgas hobijas, pastaigas vai galda spēles — var nostiprināt saites un samazināt atkarību no digitālajiem traucējumiem (Mayo Clinic).

Galu galā phubbing pārvarēšana ir kopīgs centiens, kas ietver skaidru gaidu noteikšanu, atklātas sarunas veicināšanu un apzinātu izvēli prioritizēt reālās attiecības pār digitālām mijiedarbībām.

Nākotne sociālajai mijiedarbībai viedtālruņu apsēstajā pasaulē

Tā kā viedtālruņi kļūst arvien integrētu ikdienas dzīvē, phubbing parādība — kāda ignorēšana viedierīces labā — rada steidzamus jautājumus par sociālās mijiedarbības nākotni. Digitālās savienojamības visuresamība jau ir mainījusi komunikācijas normas, kad klātienes sarunas bieži tiek pārtrauktas ar paziņojumiem un sociālo mediju vilinājumu. Šī tendence, visticamāk, pieaugs, jo tehnoloģija attīstās, ar paplašināto realitāti, valkājamām ierīcēm un vēl immersīvākām digitālām pieredzēm. Šādi attīstības var vēl vairāk izplūdināt robežas starp fizisko un virtuālo klātbūtni, padarot arvien grūtāk saglabāt pilnīgu uzmanību sociālajās situācijās.

Pētījumi liecina, ka pastāvīgs phubbing var graut attiecību apmierinātību, samazināt empātiju un veicināt sociālās izolācijas sajūtas pat tad, kad indivīdi ir fiziski kopā (Amerikas Psiholoģijas asociācija). Kamēr sabiedrība cenšas tikt galā ar šīm sekām, pieaug interese par digitālo etiķeti un sociālo normu attīstību, kas prioritizē nozīmīgas, bez traucējumiem notiekošas mijiedarbības. Daži eksperti aicina izveidot “ierīču brīvas zonas” vai ieplānot tehnoloģiju pārtraukumus, lai veicinātu patiesu saikni (Pew Research Center).

Nākotnē izaicinājums būs līdzsvarot nepārtrauktas savienojamības priekšrocības ar pamata cilvēka vajadzību pēc uzmanības un klātbūtnes. Tehnoloģiju inovācijas var piedāvāt risinājumus, piemēram, lietotnes, kas veicina apzinīgu ierīču lietošanu vai funkcijas, kas samazina pārtraukumus sociālajās saskarsmēs. Galu galā sociālās mijiedarbības nākotne viedtālruņu apsēstajā pasaulē būs atkarīga gan no tehnoloģiskā dizaina, gan no kolektīvajām pūlēm, lai pārdefinētu, kas patiesībā nozīmē sazināties.

Aviņi un atsauces

• Makvārī universitāte
• Amerikas Psiholoģijas asociācija
• Nacionālais psihiskās veselības institūts
• Britu psiholoģijas biedrība
• Pew Research Center
• Slimību kontroles un profilakses centri
• Mayo Clinic
• Pew Research Center